Integrācija ir tilts starp cilvēkiem un kultūrām, kuru būvējam kopā
- 23. maijs
- Lasīts 4 min
Pēdējā laikā man pazīstamos ukraiņus bieži nodarbina jautājums – vai tiks atsākti integrācijas un kulturoloģijas kursi bēgļiem. Pēc daudzu ukraiņu domām, tāds formāts rada visefektīvākos un ērtākos apstākļus ne tikai zināšanu iegūšanai un sekmīgai integrācijai sabiedrībā, bet arī saskarsmei ar Latvijas cilvēkiem un tautiešiem. Atklājies arī jauns, nedaudz negaidīts aspekts – ukraiņu bēgļiem šīs programmas devušas iespēju realizēt savas profesionālās prasmes un iemaņas. Ukrainā vai jau šeit, Latvijā, iegūtās.
Galvenās integrācijas programmas nemaz netika pārtrauktas – latviešu valodas kursu grupas ir izveidotas, pašlaik intensīvi notiek nodarbības. Sabiedrības integrācijas fonds jau gada sākumā izvirzīja uzdevumu – motivēt tajos iesaistīties vismaz 3000 Ukrainas pilsoņus. Tiek arī pastāvīgi nodota humānā palīdzība – pārtikas produkti un higiēnas preces, tās saņem Ukrainas civilpersonas, kas atzītas par trūcīgām vai krīzes situācijā nonākušām. Līdz 1. maijam tām pavisam izdalīti vairāk nekā 8000 komplekti no gandrīz 120 tūkstošiem palīdzības paku visiem mazturīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un personām, kas atrodas krīzes situācijā.
Un drīz sāksies jaunas programmas - lai mazinātu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas un sociālās atstumtības riskus to ukraiņu bērnu un jauniešu vidū, kuri mācās Latvijas izglītības iestādēs, kā arī papildu apmācības nodarbības ukraiņiem, sniedzot praktisku informāciju par iespējām un dzīvi Latvijā. Milzīgs paldies, ka Ministru kabinets atbalstīja attiecīgos Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumus.
Pēc daudzu ukraiņu domām, tāds formāts rada visefektīvākos un ērtākos apstākļus ne tikai zināšanu iegūšanai un sekmīgai integrācijai sabiedrībā, bet arī saskarsmei ar Latvijas cilvēkiem un tautiešiem.
Atklājies arī jauns, nedaudz negaidīts aspekts – ukraiņu bēgļiem šīs programmas devušas iespēju realizēt savas profesionālās prasmes un iemaņas. Ukrainā vai jau šeit, Latvijā, iegūtās.
Marharita Ņikitina ir beigusi Horļivkas Svešvalodu institūtu un Doneckas Nacionālo universitāti. Pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma viņa pārcēlās uz Rīgu 2022. gada maijā. Viss palika uz laiku okupētajās teritorijās – mājas, darbs. Jau Latvijā laida pasaulē otro bērnu: "Sākumā man bija tā – es biju dekrētā un saņēmu lūgumus no citām mātēm – mēs te esam vienas, un nav, ar ko atstāt bērnus. Nav problēmu, es teicu. Te arī noderēja mana pedagoģiskā pieredze – kad pie manis atveda bērnus, es rīkoju viņiem nodarbības vai vienkārši pieskatīju. Palīdzēju, cilvēki man uzticējās. Es sapratu, ka varu būt noderīga."
Bija arī daudziem ukraiņu bēgļiem pazīstamais periods, kad nav naudas un jāmeklē darbs. Marharita kļuva par brīvprātīgo Pestīšanas armijā (viņa tur joprojām vada neirografikas meistarklases), izglītības centrā "Perlyna" palīdzēja ukraiņu bērniem apgūt ārzemju literatūras programmu. Latvijā pabeigusi logopēdijas un spa masāžas kursus. Strādā ar bērniem privātā mācību centrā. Paralēli apmeklējusi integrācijas, pirmās medicīniskās palīdzības un psiholoģiskās palīdzības kursus. Nav ļāvusi sev ne uz minūti apstāties un nolaist rokas.
Stāsta nevalstiskās organizācijas "Radošās Idejas" valdes priekšsēdētāja Sanita Putniņa: "Marharita sākumā iesaistījās mūsu organizācijas projektos kā "Erasmus+" projekta "MAMA RISE" (māmiņu stiprināšana ar pieaugušo izglītību, lai veidotu plaukstošas kopienas) pasākumu dalībniece. Viņa aktīvi piedalījās projekta komunikācijā, gatavoja ziņas par nodarbībām, kā arī projekta ietvaros attīstīja savu ideju par mākslas terapijas nodarbībām sievietēm."
"Iznāca tā, ka es ieraudzīju anketu – tiek meklētas aktīvas mātes projektam, notiks arī latviešu valodas apgūšana," atceras Marharita.
"Ideja, kas mani satrauca – sievietēm nav, ar ko parunāt, nav, uz ko balstīties, īpaši tām, kas ir tālu no mājām. Nav palīdzības, nav vecmāmiņu, taču šīs sievietes neprot lūgt palīdzību.
Pati esmu caur to izgājusi, es izturēju. Lūk, mēs arī izdomājām mazbudžeta projektu – mākslas terapija sievietēm. Sanita ļoti palīdzēja."
Sadarbība ar organizāciju "Radošās Idejas" 2025. gadā turpinājās. Marharita vadīja jaunu mākslas terapijas nodarbību ciklu sievietēm, palīdzot ukrainietēm nostiprināt pašnovērtējumu, emocionālo noturību un spēju saskatīt jaunas personiskās izaugsmes iespējas Latvijā. Sanita saka: "Viņas profesionālajā pieredzē svarīga vieta ir pedagoģijai, darbam ar bērniem un pieaugušajiem, pasākumu organizēšanai un psiholoģiskā atbalsta sniegšanai. Marharita ir spilgts sekmīgas integrācijas piemērs. Viņa ir drosmīga, daudzpusīga un par sevi pārliecināta sieviete - un, manuprāt, viņu vairs nekas nebaida. Taču, ja kaut kas tomēr izraisa bailes, Marharita to uztver kā izaicinājumu savai attīstībai un turpina virzīties uz priekšu."
Pārliecība par sevi nerodas no nekā. Marharita uzskata, ka "ikvienam adaptācija laika ziņā notiek individuāli. Jebkuram cilvēkam ir vajadzīgs vai nu atbalsts, vai "spēriens", kas nu kuram vairāk der. Jautājums nav par to, kādu ceļu man izvēlēties, bet kam jānotiek galvā, lai es sāktu mainīties. Esmu iemācījusies būt elastīga un pastāvīgi kaut ko mācos. Es katru vasaru esmu gatava aiziet citā profesijā, tomēr atgriežos pie bērniem. Es Latvijā augu un ar katru gadu kļūstu arvien labāka speciāliste."
Droši vien tā arī ir īstā integrācija, kas nevar būt vienpusējs process. Sanita Putniņa ir pārliecināta: "Tā nav tikai palīdzības sniegšana cilvēkiem, kas kara dēļ atbraukuši uz Latviju.
Tā arī ir iespēja pienācīgi novērtēt viņu zināšanas, profesijas, talantus un dot viņiem platformu, lai viņi turpinātu būt noderīgi, cienījami un profesionāli aktīvi.
Ukraiņu speciālisti dod būtisku ieguldījumu ne tikai atbalstā ukraiņu kopienai, bet arī Latvijas sabiedrības saliedētībā. Viņi palīdz būvēt tiltu starp cilvēkiem, kultūrām un pieredzi – un tas ir viens no mūsu projektu labākajiem rezultātiem."
Šo tiltu nebūvē burvji, pamājot ar brīnumnūjiņu, bet gan cilvēki, kas katru dienu tā pamatos ieliek cieņas un savstarpējās sapratnes ķieģelīšus.
Komentāri