Noslēdzies Eiropas zaļo vēstnieku "Zaļais hakatons" Balvu un Gulbenes novados


Biedrība “Radošās idejas” ir uzsākusi īstenot projektu "EUGREENAM - European Green Ambassators (Eiropas zaļie vēstnieki)", ko līdzfinansē Eiropas Savienība. Projekta mērķis ir uzlabot darbu ar jaunatni un ieviest zaļās koncepcijas, lai padarītu jauniešus par aktīviem veiksmīgas zaļās pārejas dalībniekiem.



Projekta partneri (no Latvijas, Nīderlandes, Vācijas un Spānijas) strādā kopā, lai uzlabotu savas darba metodes un personāla prasmes, ieviešot Eiropas zaļā kursa vērtības un idejas jaunatnes darba saturā, veicinot izpratni par zaļajām politikām un to pielietojumu reālos sociālekonomiskajos kontekstos.


Projekta ietvaros augusta nogalē Latvijā tika organizēts "Zaļais hakatons", kura laikā ārzemju partneriem rādījām labās prakses piemērus un apmainījāmies ar dažādām inovatīvām idejām Balvu un Gulbenes novados.


Hakatonu sākām ar diskusiju viesu namā “Rūķīši” Balvu novada Rugāju pagastā. Formulējām galvenās problēmas katrai valstij. Piemēram, projekta partneri no Spānijas pilsētas Agostas (apmēram Balvu un Gulbenes pilsētu lielumā) ir nobažījušies par to, kā saglabāt senās prasmes un piesaistīt jauniešus amatniecībai, īpaši keramikai, kas šajā pilsētā ir ar gadsimtiem ilgām tradīcijām, bet šobrīd pilsētiņā ir palicis tikai viens keramiķis. Atšķirībā no Latvijas viņiem pilsētas iedzīvotāju skaits nesamazinās, jaunieši vēlas palikt savā pilsētā, bet nelabprāt pievēršas amatniecībai. Savukārt Vācijas un Nīderlandes problēma ir motivācijas trūkums jauniešiem, tāpēc kopīgi meklējām idejas, kā veidot iekļaujošu sabiedrību, kā motivēt jauniešus aizdomāties par vides problēmām, kā jauniešus pievērst amatniecībai u.c. Lai mēģinātu rast iespējamos risinājumus, devāmies skatīties labās prakses piemērus Balvu un Gulbenes novados.


Balvos kā pirmo apmeklējām Studiju “Azote”. Ciemiņi bija pozitīvi pārsteigti par šādu konceptu amatnieku ražojumu tirgošanai un interesantajām precēm, kas nopērkamas. Piemēram, kāda skaista māla vāze aizceļoja uz keramikas muzeju Agostā, Spānijā.

Tālāk devāmies uz Balvu Bērnu un jauniešu centru, kur tā vadītāja Agnese Pulča mums laipni izrādīja centra telpas un iepazīstināja ar plašajām iespējām jauniešiem Balvos. Gan mēs, gan ārvalstu pārstāvji bijām pozitīvi pārsteigti par puisi, kas pats mācās spēlēt bungas speciāli aprīkotā telpā, savukārt pārstāves no Berlīnes īpaši bija sajūsmā par make-up klasi. Ienākot centra telpās, uzreiz pievērsām uzmanību personības attīstības kāpnēm, kur soli pa solim var izlasīt, kādiem posmiem cilvēkam jāiziet cauri, lai kļūtu par attīstītu personību.


Jauniešu centrā mūs apciemoja Mārīte Orniņa no Ziemeļlatgales tūrisma un biznesa centra un Ziemeļlatgales partnerības. Mārīte mums prezentēja jaunākās īstenotās biznesa idejas Balvu novadā. Tika demonstrēti video par Kureti Cafe, Atbalsta māju “Brīvupes”, Timber Kit, ASNAG furniture, Adventure Club Žīguri, Bigmaar`s records, Wake up Balvi un SIA Lamur Flower. Spānijas pārstāvji bija pozitīvi pārsteigti, cik daudz dažādas inovatīvas idejas mūsu uzņēmēji īsteno. Viņi arī atzina, ka LEADER projekti Spānijā tiek daudz mazāk īstenoti, jo lielās birokrātijas dēļ ir ļoti maza iedzīvotāju aktivitāte.


Pēc video prezentācijām savā pieredzes stāstā dalījās Santa Šmite (“Ezertūre” un “Million Star hotel” - aktīvā atpūta pie ūdens un naktsmītnes), iedvesmojot ikvienu ar savu aizrautību un entuziasmu, vēršot uzmanību uz to, ka sev nodarbošanos ir iespējams radīt jebkurā šķietami tukšā vietā. Uz baltas lapas tu vari uzrakstīt jebko, bet uz aprakstītas vienmēr ir grūtāk...


Devāmies arī apskatīt īstu iedvesmas stāstu, kā iespējams radīt sev nodarbošanos pamestā un degradētā teritorijā. Izklaides un atpūtas parka “ŠKLADI” saimniece Inta Rubenkova mums izrādīja sulu spiešanas telpas, lazer tag teritorijas, stāstīja mums par saviem nākotnes plāniem un idejām un iedeva sajūta, ka viss ir iespējams, vajag tikai darīt. Pēc ekskursijas baudījām gardus burgerus industriālā un stilīgi iekārtotā teritorijā.

Savukārt Gulbenes novadā par pasākuma norises vietu izvēlējāmies Stāmerienas pili, kurā mūs laipni sagaidīja pils kultūras projektu vadītāja Anita Birzniece un ļāva pili un tās apkārtni iepazīt ārkārtīgi interesantā un radošā veidā. Īpašs piedzīvojums bija nokļūšana no Stāmerienas pils uz Gulbeni. Pēc pastaigas ar gleznainiem skatiem gar Stāmerienas ezeru, ar lielu sajūsmu stacijā sagaidījām Gulbenes-Alūksnes bānīti. Lai piedzīvojums būtu vēl aizraujošāks, bānīša stacijā mūs sagaidīja elektrovilcieniņš, kas mūs nogādāja uz Tālavas sidru. Sidra ražotnē dzirdējām iedvesmas stāstu, kā no līdz šim maz izmantotiem vietējiem resursiem iespējams izgatavot kvalitatīvu produktu videi draudzīgā iepakojumā. Uzzinājām uzņēmuma veiksmes stāstu, kā divi puiši savā garāžā sāka ražot sidru un 10 gadu laikā izveidoja strauji augošu uzņēmumu.


Nākamajā dienā Stāmerienas pils klētī mums bija fantastiska iespēja Ievas Anžes (AnzeCeramics) vadītā meistarklasē no akmens masas katram izveidot savu trauku.

Apkopojot vairāku dienu laikā redzētos pozitīvos piemērus, mēģinājām rast atbildes un risinājumus sākotnēji definētajām problēmām. Šeit iesaistījās arī Egita Podniece no Gulbenes novada pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra”, Agneta Bordāne-Biezā no Gulbenes novada jauniešu centra “Bāze” un Aija Kalēja no Mācību centra “Austrumvidzeme”. Anita Birzniece lieliski moderēja mūsu diskusiju un organizēja grupu darbu, diskusijas beigās uzdodot jautājumu, vai pie lietām, ko definējām, kā svarīgas un nepieciešamas, kaut nedaudz kaut ko varam darīt katrs pats? Atbilde bija “Jā”. Lai saglabātu kādu izzūdošu amatu, iekļautu kādu jaunieti sabiedrībā, iedvesmotu uzsākt savu uzņēmējdarbību, radītu pēc iespējas mazāk atkritumus utt. - kaut nedaudz no šī visa mēs varam darīt katrs un katru dienu, lai dzīvotu labākā pasaulē.


Šis bija fantastisks piedzīvojums gan ciemiņiem, gan mums pašiem - iespēja lieku reizi paskatīties uz sevi no malas un pārliecināties, cik lieliskā vietā uz zemeslodes mēs dzīvojam. Taču, lai arī nākamajām paaudzēm šī vieta būtu tieši tik pat lieliska, mums ir par to jārūpējas. Eiropas Zaļais kurss ir tieši par to - kā Eiropas Savienību pārveidot par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā novārtā netiks atstāts neviens cilvēks un neviens reģions.



Plašāka fotogalerija: https://flic.kr/s/aHBqjA5MvE


Margita Štāle,

brīvprātīgā projekta koordinatore


01.09.2022