Biedrības “Radošās Idejas” vadītāja Sanita Putniņa mēdz teikt: “Par mani runā darbi nevis vārdi.” Un patiesi, biedrības 12 pastāvēšanas gados īstenoti vairāk nekā 40 projekti, no tiem lielākā daļa – ar ārvalstu partneriem. Visi šie projekti realizējušies pateicoties Sanitai Putniņai un viņas komandai - biedrībai “Radošās Idejas.”
Intervija: Mārīte Šperberga
Foto: Zanda Raciborska
Kas ir Sanita?
Bijusī balveniete, kas savus projektus varbūt vieglāk varētu realizēt pieRīgā vai Rīgā, kur dzīvo. Viņai ir lieliska starptautiska sadarbība. Grieķija, Norvēģija, Igaunija, Itālija, Polija, Vācija, Portugāle. Jauni projekti, jaunas valstis – Rumānija, Bulgārija, Somija, Francija, Spānija, Horvātija, Turcija, Kipra, ASV. Vēriens. Bet... kā saka: trakajiem pieder pasaule un Sanita ir ārkārtīgi daudz izdarījusi Balvu novada labā. Milzīgi daudz. Par spīti sarežģījumiem, viss noticis un rezultāts sasniegts. Par Sanitu saka: “Runā darbi nevis vārdi,” “Vispirms izcīna un rada ceļu pa kuru citiem vieglāk iet,” “Kā mazs cinītis, kas gāž lielu vezumu,” “Cīnītāja.”
Eiropas Savienības Pārrobežu sadarbības programmu projektos: “Saglabāt, lai nepazaudētu – kultūrvēsturiskā mantojuma aizsargāšana” un abos “Ne tikai grāmatas - bibliotēkas uzņēmējdarbības atbalstam!” iesaistītie teic, ka Sanitu varētu tikai slavēt un slavēt.
Sanitas stiprā puse, tajā pašā laikā, dažkārt vājā, ir viņas perfektums un lietas ko viņa dara, ļoti detalizēta pārzināšana. Viņai ir pieredze un piemīt intuīcija, kura ļauj jau iepriekš prognozēt viena vai otra jautājuma klupšanas akmeņus.
Biedrības 12 pastāvēšanas gados īstenoti vairāk nekā 40 projekti, no tiem lielākā daļa ar ārvalstu partneriem. Starptautiski projekti.
Biedrība dažādās aktivitātēs iesaistījusi vairāk nekā 1000 dalībniekus, tajā skaitā mazāk aizsargātu grupu pārstāvjus. Palīdzējusi integrēties Latvijā vairāk nekā 1000 migrantiem, tai skaitā civiliedzīvotājiem no Ukrainas, mācot latviešu valodu, angļu valodu un iepazīstinot ar Latvijas kultūru un tradīcijām.
Biedrība “Radošās idejas” dod iespēju Latvijas iedzīvotājiem gūt iedvesmu un pieredzi citās Eiropas valstīs. Un ne tikai. Lielākie ieguvumi paliek un ir tepat uz vietas – Latvijā.
Tev ir laba izglītība, varēji būt gan ārzemēs, gan Latvijā kur citur? Kāpēc “Radošās Idejas”?
Man ir ļoti aizraujošs un interesants darbs. Man ir iespēja satikt unikālus cilvēkus. Esmu strādājusi ārvalstīs un joprojām turpinu attālināti strādāt Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūrā (EACEA)[1], vērtējot projektu pieteikumus.
Paskatoties atpakaļ pagātnē, es secinu un apzinos, ka esmu laimīga, jo esmu ļoti lietderīgi un mērķtiecīgi izmantojusi savu dzīves laiku. Visu savas zināšanas un iegūtās prasmes, ko esmu apguvusi Rīgas Tūrisma skolā kā tūrisma un nometņu organizators, Latvijas Universitātē – biznesa vadību un starptautiskās ekonomiskās attiecības, Somijā – Baltijas jūras reģiona studijas un Eiropas studijas un darba pieredze Anglijā, Latvijā pašvaldībās un valsts iestādēs, es pielietoju, pašas dibinātā biedrībā “Radošās Idejas.”
Arī strādājot Latvijā visu gūto darba pieredzi izmantoju tagad biedrībā. Esmu strādājusi Kultūras ministrijā ar Eiropas Savienības Kultūras un Eiropa pilsoņiem programmām, Izglītības un zinātnes ministrijas Akadēmisko programmu aģentūrā ar ES Mūžizglītības programmu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ar reģionālo politiku un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu.
Bija briedums un gatavības sajūta, ka jādibina pašai sava biedrība. Turklāt man apkārt bija cilvēki, kuriem bija līdzīgas intereses un kuri bija gatavi startēt ar mani vienā komandā un virzīties uz kopīgiem mērķiem. PALDIES jāsaka Alisei Vītolai, kas mani pamudināja un motivēja spert šo soli.
Darbojoties biedrībā, mēs pašas ģenerējam idejas, uzstādām mērķus, un ejam uz to, lai tos sasniegtu par labu sev, līdzcilvēkiem, teritorijai. Plānojam, rakstām pieteikumus finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības fondiem, valsts budžeta, ASV valdības un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem. Īstenojam ieceres un gūstam gandarījumu par paveikto. Šādu dzīvi ir tiešām vērts dzīvot!. Man ir ideāla darba vieta, kur varu izpausties.
Cik no biedrības realizētajiem projektiem ir saistīti ar Balviem un Balvu novadu?
No vairāk kā 40 projektiem, ko esam īstenojuši vai vēl realizējam gandrīz puse. Skaitīju, skaitīju sanāca kādi 16 projekti, no kuriem kāda lielāka vai mazāka aktivitāte vai pasākums vai apmācības tiek realizētas Balvos vai Ziemeļlatgalē. Ir daži projekti, kurus pilnībā īstenojam tikai Balvos, kā piemēram, āra trenažieri pie Balvu valsts ģimnāzijas, “Dzīvojam kopā”, Radošā terase pie Balvu mākslas skolas.
Šeit man jāsaka PALDIES manai māsai Anitai Kairišai, kas šīs aktivitātes te uz vietas arī noorganizē un novada.
Jā esmu balveniete, te esmu nodzīvojusi 12 gadus, kopā Ziemeļlatgalē 19 gadus.
Protams, ka tā ir gandarījuma sajūta, ka vari ne tikai ņemt, bet arī dod savai dzimtajai vietai un vietām kur esi dzīvojis vai dzīvo.
Kurš projekts un tā rezultāts visvairāk silda sirdi un kurš sagādāja lielākās problēmas, kurš bija rūpju bērns?
Rūpju bērns, un kas sagādāja vislielāko pieredzes gūšanu un izaicināja visus iesaistītos ir Pārrobežu sadarbības programmas projekts „Saglabāt, lai nepazaudētu – kultūrvēsturiskā mantojuma aizsargāšana”, kura rezultātus var redzēt gan Balvu novada muzejā, gan Sangastes pilī Igaunijā, gan pie kaimiņiem.
Visvairāk sirdi sildīja un vēl tagad šī projekta rezultāti turpinās un silda manu sirdi mūža garumā ir toreiz Eiropas Savienības Mūžizglītības Grundtvig programmas, tagad Erasmus pieaugušo izglītības programmas īstenotais divu gadu (2006-2008. gadā) mācību partnerības projekts „Ne tikai grāmatas – bibliotēka priekš visiem”[2] (saīsinājums - „Ne tikai grāmatas!”).
Projekta partneri bija - Balvu rajona centrālā bibliotēka (Latvija), Vila do Conde pašvaldības publiskā bibliotēka (Portugāle), Betanien deaconal universitātes koledža (Norvēģija) un Nacka pašvaldība (Zviedrija).
Ar šo projektu tika iesētas sēklas un tas savā ziņā pēc nosaukuma un aktivitātēm ir turpinājums arī šiem diviem Pārrobežu sadarbības programmas “Ne tikai grāmatas” projektiem, kura noslēgumu šodien 2023. gada 14. decembrī svinam.
Vai kādreiz bijusi doma- vairāk nē?
Jā un šī doma atnāk ik pa laikam. Esmu novērojusi, ka šī doma atnāk tad, kad esmu strādājusi pāri saviem spēkiem un esmu pārgurusi.
Dzīvojot sasteigtā režīmā, var iestāties brīdis, kad saspringsti un nogurums aizdzen radošo. Ko iesāc?
Tad sāku pārdomāt savu darbu un dzīvi, salīdzināt ar to, ko esmu darījusi un ģenerēt idejas, ko es citu varētu darīt? Kad padomāju un izsveru plusus un mīnusus, tad saprotu, ka strādāju ideālā darba vietā un nedrīkstu ne par ko sūdzēties.
Kur rodas iedvesma darbam?
Apmeklējot kultūras pasākums vai aizbraucot komandējumā vai ceļojumā, lai iedvesmotos no satiktajiem cilvēkiem gan Latvijā, gan ārvalstīs, no dažādām kultūrām, no sarunām, no redzētā, no piedzīvotā.
Silda sirdi un dod motivāciju turpināt darīt to, ko daru arī projektu dalībnieku priecīgās sejas, novērtējums un pateiktie vai uzrakstītie labie vārdi. Ir un nāk laimes un gandarījuma sajūta.
Tu šajā jomā jūties labi?
Kā zivs ūdenī. Un ar katru projektu iegūstu jaunu pieredzi, vairāk draugu un sabiedroto.
Vai nav bail, ka kāds normāls posms sāk beigties?
Pilnīgi nē, jo atveras durvis jaunām iespējām.
Kas tev no tēta, kas no mammas, lai realizētu to, ko tu dari?
No abiem vecākiem man noteikti ir nenormāli augsta pilsoniskā atbildība pret sabiedrību, mīlestība pret darbu un sava veida arī spītība, kas mani dzen uz mērķi.
No tēva – gudrība, ideju ģenerēšana, sava veida aizraušanās, pedantisms un vadītāja prasmes. Mana tēta Dzintara Putniņa amati mani arī ir ietekmējuši.
No mammas – čaklums, centība, rūpes par visiem, vienmēr pret visiem būt labai, lai kāds ienaidnieks stāv priekšā; vienoties pa labam, reizēm arī kaut ko ziedojot no sevis, organizēšanas prasmes, un arī satraukums, stress un kontrole.
Par ko tu vēlējies kļūt bērnībā?
Par Kolhoza prezidenti. 😊
Vai kādā mērā tas izdevās?
Jā, esmu administrējusi Eiropas Savienības programmas Latvijā, pārstāvējusi Latvijas viedokli darba grupās Briselē, un tagad vadu biedrību “Radošās Idejas” un projektus, kā arī vērtēju projektu pieteikumus starptautiskā līmenī.
Kas palīdz nepazaudēt sievišķību?
Manas kleitas un iziešana sabiedrībā.
Kā sevi lutini pāri ikdienišķajam?
Esmu gardēde un estētiķe, gards un skaisti pasniegts ēdiens, skaistumlietas, mūzika sirdij un pozitīvi cilvēki man blakus - tas ir par mani un spēj pacelt mani pāri ikdienišķajam jeb izraut no ikdienas.
Kas ir laime?
Tas tāds filozofisks jautājums…
Man laime ir piedzīvotie pozitīvie, prieka un pārsteigumu mirkļi. Pat katra projekta rezultāti dod gandarījuma un laimes sajūtu. Laimei ir nepieciešams citreiz tik maz – satikts smaidīgs cilvēks; apskāviens no cilvēka; apziņa, ka neesi viens šeit un tagad, ka tev ir atbalsts no līdzcilvēkiem, ka tev ir labi cilvēki blakus. Laime ir mirkļi. Arī šodiena š. g. 14. decembris ir man laimīga diena.
Tu esi darbaholiķe?
Es teiktu, ka nē, neesmu darbaholiķe. Man vienkārši ir liela zinātkāre un daudzas interešu vai cilvēki, kas mani aizrauj. Drīzāk es atbildētu, ka man ir ļoti, pat ļoti augsta atbildības sajūta un esmu perfekcioniste, kas mani ievelk tādā aizrautīgā dzīves un darba virpulī.
Kas ir tavs sapnis?
Dzīvot dzīvi lēnāk un tos laimes mirkļus izdzīvot ilgāk. Lai sekundes, minūtes, stundas, dienas ritētu lēnāk.
Vai vari nosaukt visu šo projektu ieguvumus un ietekmi?
Vai to ir tik daudz! Lai gan materiālie ieguvumi ir svarīgi un tie atvieglo mūsu dzīvi un padara to kvalitatīvāku un vieglāku, es varu minēt vairāk tos nemateriālos ieguvumus, kas visus iesaistītos arī ietekmē. Šie projekti tā ir mūžīgā pašizglītošanās, pašapliecināšanās, pašizaugsme. Pacietības, iecietības un tolerances trenēšana. Jauni draugi, jauni sabiedrotie, plašāka horizontu atvēršana, plašāka domāšana. Man arī mediatora prasmju trenēšana. Tie iedvesmo, veicina draudzību, sadarbību, solidaritāti un vienkārši bagātina mūsu dzīvi.
Paldies visiem rosīgajiem un aktīvajiem cilvēkiem!
“PALDIES ir vienīgā valūta pasaulē, kas nav vēl mainījusi kursu.”
/Jānis Jaunsudrabiņš/
[1] Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūra (EACEA) pārvalda finansējumu izglītības, kultūras, audiovizuālās nozares, sporta, pilsoniskuma un brīvprātīgā darba jomā.
[2] Projekta mērķi bija izpētīt aktīvās metodes kā cilvēkus piesaistīt apmeklēt bibliotēkas, paaugstināt zināšanu līmeni par mūsdienu bibliotēku, apmainīties ar vīzijām par bibliotēku priekš visiem un veicināt publisko bibliotēku kā telpu mērķa grupu mūžizglītībai.