31.10.2022.
2022. gadā biedrība "Radošās Idejas" veica pētījumu par Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā īstenoto komunikāciju ar migrantiem un etniskajām minoritātēm. Pētījumā tika analizēta informācija, ko COVID-19 krīzes laikā svešvalodās sniedza valdības iestādes, uzņēmumi, universitātes, nevalstiskās organizācijas un plašsaziņas līdzekļi.
Secināts, ka valsts pārvalde bija vienisprātis, ka informācija jāsniedz trīs valodās - latviešu, krievu un angļu. Tomēr ne vienmēr bija pieejami resursi, lai nodrošinātu ātru
tulkojumu, īpaši pandēmijas sākumā. Tulkojumi uz krievu, angļu un citām valodām tika veikti medijos, uzņēmumos, universitātēs un NVO sektorā, jo tie bija nepieciešami nekavējoties. Turklāt informāciju nereti bija nepieciešams vienkāršot, lai tā sasniegtu mērķa grupu.
Valsts komunikācija ar krieviski runājošo kopienu nebija pietiekoši veiksmīga un informācijas trūkumu lielā mērā aizpildīja privātais medijs Delfi RUS. Taču ne visi krieviski runājošie izmanto internetu, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka informācija netika izplatīta pietiekoši veiksmīgi. Nepietiekoši tika izmantotas arī iespējas veikt informatīvus pasākumus svešvalodās pašvaldībās.
Arī migranti nesaņēma pietiekošu informāciju, tāpēc informācijas izplatīšanā iesaistījās nevalstiskais sektors - biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" un nodibinājums "Make Room Europe" sadarbībā ar biedrību "Patvērums "Drošā māja"". Informācija tika publicēta angļu, hindi, turku, dari, arābu un tigriņu valodās, kā arī informācijas izplatīšanā tika iesaistītas migrantu kopienas.
Pētījuma rezultātā tika izstrādāti ieteikumi, kā veiksmīgāk nodot būtisku informāciju migrantiem un etniskajām minoritātēm. Šie ieteikumi palīdzēs efektīvāk risināt turpmākās krīzes situācijas Baltijas jūras reģionā.
Biedrība secināja, ka valdībai jāatzīst komunikācijas būtiskā nozīme un jānodrošina pietiekami resursi komunikācijas pasākumiem krīzes situācijās. Vienotā tīmekļa vietnē būtu jāsniedz visa ar konkrēto krīzi saistītā informācija, lai sasniegtu dažādas auditorijas.
Svarīgākās oficiālās informācijas tulkojumi būtu jāveic pašu spēkiem un jāpublicē
vienlaikus ar tekstiem latviešu valodā, tādējādi samazinot kopējās tulkošanas
izmaksas visās nozarēs.
Oficiālajai informācijai jābūt pieejamai lietotājam draudzīgā valodā. Plašāk jāizmanto vieglā valoda (tas ļautu labāk sasniegt arī seniorus, migrantus utt.). Būtu jāizveido glosārijs, kurā būtu ietverta svarīgākā terminoloģija galvenajās svešvalodās, ko izmanto publiskajā komunikācijā. Valdība varētu regulāri publicēt infografikas un informatīvus materiālus, kuros varētu izdrukāt un izvietot darba vietās, skolās, universitātēs un publiskās vietās.
Sabiedriskajām raidorganizācijām būtu jāsniedz vairāk informācija svešvalodās, proti, krievu un angļu valodā. Alternatīvi šo funkciju varētu īstenot privātie plašsaziņas līdzekļi ar valsts finansējumu. Lai sasniegtu dažādas auditorijas, jāizmanto dažādi informācijas kanāli - tiešsaistes plašsaziņas līdzekļi, televīzija, radio, informācija publiskajos displejos utt. (atkarībā no mērķa grupas ieradumiem) Pašvaldībām aktīvāk jāizplata informācija latviešu, krievu un angļu valodā atkarībā no iedzīvotāju sastāva.
Valdībai būtu jānodrošina finansējums NVO, kas strādā ar migrantiem, jo tās jau ir izveidojušas informācijas kanālus. Jāpastiprina darbs ar migrantu kopienu līderiem, lai izplatītu informāciju mērķgrupai. To varētu darīt ar NVO, kā arī ar reliģisko organizāciju, skolu un citu organizāciju starpniecību. Varētu izveidot īpašus valdības konsultantus lieliem darba devējiem vai mācību iestādēm, jo šīs organizācijas aptver lielas cilvēku grupas (darbiniekus/studentus). Šie konsultanti būtu viegli sasniedzami, un viņi varētu sniegt atbildes uz specifiskiem jautājumiem, kas rodas šādām organizācijām.
2022. gada 10. novembrī pētījuma rezultāti tika prezentēti starpsektoru Dialoga platformā. Prezentācija pieejama šeit:
Pētījums norisinājās arī Igaunijā un Somijā, kur to veica Tallinas universitāte un Helsinku universitāte. Pētījuma rezultāti ir pieejami projekta mājas lapā https://crisistranslation.tlu.ee/.
Projekts "Komunikācijas uzlabošana ar migrantiem, lai sagatavotos krīzei: mācības no COVID-19" tika īstenots no 2021. gada 1. oktobra līdz 2022. gada 31. oktobrim Baltijas jūras valstu padomes projektu atbalsta mehānisma ietvaros.