STARS - Sustainable Fashion Startups
- societycreativeide
- 2024. g. 24. apr.
- Lasīts 10 min
Updated: 1. apr.
Ilgtspējīgas modes jaunuzņēmumi

Nr. 2023-2-LV01-KA210-ADU-000181111
Projekta vispārējais mērķis ir veicināt ilgtspējīgu modes jaunuzņēmumu veidošanos Ziemeļaustrumlatvijā un Itālijas dienvidos. Projekta ietvaros partneri īstenos divas apmācību programmas Latvijā un Itālijā par ilgtspējīgu modi un inovatīvu biznesa ideju attīstīšanu, organizēs starptautisko akadēmiju Itālijā un īstenos individuālus projektus.
Biedrība "Radošās Idejas" projektu īsteno sadarbībā ar Demo Group (Itālija) un TREE Agency (Igaunija).
Projekts tiek īstenots no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim Eiropas Savienības Erasmus+ programmas ietvaros. Projekta īstenošanai biedrībai „Radošās Idejas” piešķirts finansējums 23 700 euro, projekta kopējais finansējums ir 60 000 euro.
Projekta rezultāti:
Demo Group Soc.Coop. apmācību programma, kas tika īstenota Leče pilsētā Dienviditālijā (angļu valodā)
Biedrības "Radošās Idejas" apmācību programma, kas īstenota Balvu novadā, Ziemeļlatgalē, Latvijā (latviešu valodā)
Starptautiskās Akadēmijas / International Academy Leče pilsētā Itālijā programma
Projektu izstrādes tiešsaistes apmācības materiāli
Podkāstu un vebināru sērija YouTube
Aktivitātes Ziemeļlatgalē: Mode un vide – tekstila varā...
Modes industrija ir otrs lielākais piesārņotājs pasaulē pēc naftas industrijas. Pieaugot nozarei, pieaug kaitējums videi. Apģērbs nepārprotami ir kļuvis vienreizlietojams. Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad notiek pārmaiņas tekstila industrijā - tiek ne tikai runāts, bet arī darīts, lai mazinātu industrijas negatīvo ietekmi uz vidi un ļautu arī mums kā patērētājiem kļūt atbildīgākiem savās izvēlēs un rīcībā. Turklāt, šie risinājumi var radīt uzņēmējdarbības iespējas, jo ilgtspējīga mode ieņem arvien lielāku lomu gan ražotāju, gan tirgotāju, gan patērētāju dzīvēs.
Biedrība „Radošās Idejas” no Latvijas sadarbībā ar Demo Group Soc. Coop. No Itālijas un TREE Agency OU no Igaunijas realizē 12 mēnešu projektu STARS - Sustainable Fashion Startups, tulkojums latviešu valodā – “Ilgtspējīgas modes jaunuzņēmumi” (Nr. 2023-2-LV01-KA210-ADU-000181111) Eiropas Savienības Erasmus+ programmas ietvaros.
Projekts veicinās patērētāju izpratni par tekstila industriju, tās ietekmi uz vidi, ļaus iepazīt apģērbu no cita skatu punkta. Apmācības sniegs zināšanas par jaunu un inovatīvu pieeju modes industrijai, radot iespēju paskatīties no cita skatu punkta uz ilgtspējīgāku darba un ražošanas veidu.
Projekta ietvaros partneri īstenoja teorētiskas un praktiskas apmācības un pasākumus Latvijā, Balvu novadā un Itālijā, Apulia reģionā par ilgtspējīgu modi un inovatīvu biznesa ideju attīstīšanu. Tika pielietotas dažādas metodes un pieejas: tikšanās ar dizaineriem un zīmolu veidotājiem, prezentācijas, debates, podkāsti, vebināri, radošās meistarklases par pārstrādes un otrreizējās pārstrādes tehnikām.
Projekta mērķa grupa iedzīvotāji no lauku reģioniem Latvijā, no Latgales reģiona un Itālijā no Salento lauku apvidus, un īpaši nelabvēlīgā situācijā nonākušas sievietes, piemēram, bezdarbnieces, migrantes, sievietes no mazattīstītiem lauku apvidiem, tostarp mazu bērnu mātes, vientuļās mātes, strādājošās sievietes, kā arī sievietes, kas aprūpē savus ģimenes locekļus (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus, invalīdus), kurām ir ideja, doma vai mērķis izveidot vai izmēģināt savu inovatīvu jaunuzņēmumu vai biznesu ilgtspējīgas modes zīmola (tostarp modes apģērbu un aksesuāru) jomā, tai skaitā dizaineri, radošie cilvēki un amatnieki, kā arī topošie uzņēmēji.
Balvu novadā notika vairākas satikšanās ar dizaineriem un zīmolu veidotājiem, radošās meistarklases par pārstrādes un otrreizējās pārstrādes tehnikām.
7. jūnijā visas dienas garumā Radošā gaisotnē noritēja satikšanās ar Latvijas modes zīmola „ZĪLE” autori Aivu Zīli. Iedvesmojošs stāsts par sociālā uzņēmuma zīmola izveidi - tiekšanās uz ilgtspējīgāku nākotni. Zīle rada dizaina apģērbus no jau lietotām drēbēm. Produktu klāstā ir kleitas, svārki un blūzes no vīriešu krekliem, jakas, sarafāni un mēteļi no džinsu biksēm, kā arī svārki, kleitas un trenči no vīriešu uzvalkiem. Modeļi top domājot par to, kā valkātāja tajos jutīsies, produkti tiek veidoti dažādiem augumu tipiem, lai arī tiem nav klasisko izmēru, netiek izmantotas piegrieztnes. Lai atvieglotu pircēju izvēli, kleitu modeļiem ir piešķirti vārdi, iedvesmojoties no grāmatu vai seriālu varonēm.
Satikšanās laikā dalībnieki ieguva vērtīgu informāciju par dabas resursu patēriņu tekstilrūpniecības un apģērbu rūpniecības nozarē, par apģērba lietošanas paradumiem. Sarunas laikā Aiva Zīle mudināja dalībniekus izvērtēt, kas jau atrodas skapī izvēlēties atbildīgus ražotājus, dod priekšroku dabīgām šķiedrām. Pirms pērc, atceries, kas ir "Ātrās modes vēderā". Pirms izmet, izvērtē, vai nevar salabot, apsver, varbūt var pārstrādāt, atceries, ka apģērbi, kas nav ražoti no dabīgām šķiedrām, dabā nesadalās. Pirms ziedo, izvērtē, vai apģērbs ir pietiekami labā stāvoklī, centies saprast, kur atdodamās lietas noderētu vislabāk (patversmes, labdarības veikali, dzīvnieku patversmes, mērķgrupu atbalstam).”
ZIB izstādē dalībnieces pielaikoja tērpus, kas darināti no džinsa biksēm, vīriešu krekliem, meklējot savu īpašo modeli. Iedvesmu guvušas dalībnieces devās kreklu pārvērtību pasaulē, iegūstot pieredzi darbā ar profesionālu šūšanas tehniku, uzklausot meistares ieteikumus izvēlētā modeļa piegriešanā un iemācoties uzšūt savu īpašo ZĪLEs kleitu.
Paldies Balvu profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas atsaucīgajam kolektīvam.
11. jūnijā Tikpat iedvesmojoša satikšanās notika ar „Future Heroes” programmas FashionFor komandu. Komandas mentors Aleksandrs Šatohins pastāstīja, ka „Future Heroes” ir valsts izglītības satura centra līderības, uzņēmējdarbības un izaugsmes programma jaunietēm vecumā no 14. - 17. gadiem. Programma tiek īstenota jau četrus gadus, kur dalībnieces ir no visas Latvijas un šobrīd aktīvi darbojas 50 jaunietes. FashionFor komandā darbojas četras jaunietes, kur viena no tām ir Balvu Valsts ģimnāzijas audzēkne Sindija Saide. Komandas jaunietes dalījās ar iedvesmas stāstu par to, kas ir „Future Heroes” un kā tapa FashionFor. Kas ir ātrā mode un kā mēs varam rīkoties, lai palēninātu tās izplatīšanos. Tekstils un tā ietekme uz vidi. Stāsts par to, kā iedvesmot gan jauniešus, gan cita vecuma cilvēkus pārstrādāt apģērbus, kā arī izglītot par to ilgtspējību.
ZIB izstādē jeb nelielajā modes skatē jaunietes demonstrēja tērpus – jauni apģērbi no lietotām drēbēm. Katru tērpu jaunietes darināja pašas, rūpīgi pārdomājot stāstu un ieceri, kur apģērbu vilkt, pieskaņojot detaļas un aksesuāru.
Domājot par ilgtspēju dalībniecēm bija iespēja meistardarbnīcā darināt tekstila rotas. Veco kreļļu otrā dzīve, no sen aizmirstas rotas, brošas, krelles, tika darinātas jaunas rotas. Tās tika darinātas no otrreiz izmantojamiem materiāliem – atgriezumiem, pārpalikumiem no uzņēmuma Lamur Flowers, kas darina lielformāta ziedus, spārnus.
Paldies Balvu profesionālās un vispārizglītojošās vidusskolas atsaucīgajam kolektīvam.
Domājot par ilgtspēju 19. jūlijā notika satikšanās ar vides organizācijas „Zaļā brīvība” ilgtspējīga tekstila eksperti Daci Akuli. Saruna, diskusija par pētījumu tekstila industrijas ietekme uz vidi. Globāla perspektīva - 2020.gadā Eiropas Savienībā tekstilizstrādājumu patēriņš radīja ceturto lielāko negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, trešo lielāko ietekmi attiecībā uz ūdens un zemes izmantošanu no dzīves cikla perspektīvas. Lai saražotu viena ES iedzīvotāja 2020.gadā patērētos apģērbus un apavus, 2020.gadā bija nepieciešams izmantot 400 m2 zemes, 9000 l ūdens, 391 kg izejvielu, radot 270 kg oglekļa pēdas nospiedumu. Resursu izšķērdēšana - 2020.gadā Eiropas Savienībā viens cilvēks vidēji gadā patērēja 26 kg tekstila izstrādājumu (52 tekstila preču vienības), izmetot 16 kg (32 tekstila preču vienības). Par T-krekla dzīvi no ražotnes līdz valkātājam, uzsverot ietekmi uz vidi. Cik T-kreklu ir drēbju skapī, un kas ir kapsulas garderobe?
Kā mēs varam samazināt tekstila atkritumus? Dace dalījās ar iedvesmas stāstiem par sociālajiem uzņēmumiem, dizaina zīmoliem, kas darbojas jomā, domājot par ilgtspēju un darinot apģērbu no lietota apģērba, no citu tekstiluzņēmumu ražošanas atlikumiem, radot unikālus dizainus.
ZIB izstādē “Apģērbs ir vēstījums” - dažas tērpu kolekcijas (Latvijas nacionālā kultūras centra rīkotā Latvijas mākslas skolu audzēkņu Valsts konkursa darbi), dalībnieces guva iedvesmu radošām T-kreklu pārvērtībām kopā ar tekstilmākslinieci Santu Micīti. T-krekla jaunā dzīve. Pozitīvi, enerģiski tika pārvērsti pelēkie, melnie, mazliet krāsas toni zaudējuši krekli par laimīgiem, košiem, rožainiem, “zvērīgiem” krekliem! Paldies Balvu novada muzeja atsaucīgajam kolektīvam.
3.augustā Nemateriālā kultūras mantojuma centrā “Upīte” - radošā, sirsnīgā un iedvesmojošā gaisotnē noritēja ceturtā tikšanās. SATIKŠANĀS ar tekstilmākslinieci Anneli Slišāni.
Darināt, aust, dot otru dzīvi materiāliem. Annele dalījās ar saviem pieredzes stāstiem, tekstila dzīvi un aušanas materiālu izvēli. Par katra ieaustā materiāla otro dzīvi. Austie Deči, katrs ar savu stāstu. Iedvesmojošie mākslinieku radītie lielformāta darbi no otrreiz izmantojamām sadzīves lietām, kur darba tapšanā iesaistīti ciema ļaudis.
Saruna, diskusija, pieredze, biznesa idejas – virmoja nepārprotama vēlme domāt par mūsu bērnu nākotni, saglabāt, glābt pasauli no vides piesārņojuma.
Iedvesmotas dalībnieces MEISTRdarbnīcā lietām, materiāliem deva otru dzīvi, ieausti visneparastākie materiāli – gaismu virtenes, plastmasas maizes iepakojumi, konfekšu papīri, vadi u.c., un radīti dizaina priekšmeti, attīstot biznesa idejas.
Paldies Nemateriālā kultūras mantojuma centram “Upīte”
17. augustā Kārsavas kultūrvēstures centrā “Līču mājas” radošā, sirsnīgā, muzikālā un iedvesmojošā gaisotnē noritēja satikšanās ar izstādes “Otrā iespēja” darbu autori Kristiānu Buravecu. Saruna, diskusija.
Dot otru dzīvi materiāliem, ielūkoties savā garderobes skapī. Kristiāna dalījās ar savu stāstu, tekstila dzīvi un aušanas materiālu izvēli. Saruna, diskusija, pieredze. Izstāde “Otrā iespēja” - austi tekstilizstrādājumi no otrreiz izmantojamiem materiāliem. Meistardarbnīca ar tekstilmākslinieci Ivetu Gabrāni. Paldies Kārsavas kultūrvēstures centram “Līču mājas”.
4.oktobrī radošā, sirsnīgā un iedvesmojošā gaisotnē noritēja noslēdzošā tikšanās - satikšanās ar Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tekstila katedras profesori, tekstilmākslinieci Ievu Krūmiņu. DZIRDĒT. REDZĒT. SAJUST. Iedvesmas stāsts par otrreizējo materiālu izmantošanu mākslā un dizainā, kā plastmasas, papīra vai tekstila "atkritumus" savos darbos izmanto profesionāli mākslinieki. Redzēt realitātē profesores Ievas Krūmiņas mini mākslas darbiņus un dzirdēt par katru stāstu, kā tapis, kāda ideja un doma. Saruna, diskusija, pieredze, biznesa ideja.
Unikāla MEISTARdarbnīcā – SAJUST cik vienkārši un “gandrīz no nekā”… tapa eksperimenti, izmēģinājumi dažādos materiālos un tehniskos paņēmienos no lietām, ko ikdienā iesviežam dzeltenajā konteinerā- plastmasa (PET pudeles, maisiņi, dažāda veida PET iepakojums), papīrs, sulas un piena pakas no kartona u.tml. matērija.
Paldies Balvu Mākslas skolai par uzņemšanu.
PALDIES VISIEM PAR KOPĀBŪŠANU.
Starptautiskās Akadēmijas iespaidi Lečes pilsētā Itālijā
21. – 23. oktobrim radošā, sirsnīgā un iedvesmojošā gaisotnē norit Starptautiska satikšanās/apmācības ar Itālijas māksliniekiem un radošām personībām Leče pilsētā Itālijas dienvidos (International Academy).
Ar savien stāstiem un darbu dalījās:
- Alessandra Lopez y Royo (Alex Bruni);
- Francesca Iaconisi dibinātāja / founder of Silente Design shop (Via G. Palmieri 30, Lecce);
- Officine Ergot kultūrtelpa (Piazzetta Ignazio Falconieri 1b, Lecce);
- Canefiori 4 mākslinieču dibināts koprades telpa (Via Malennio 30, Lecce);
- The True Cost (dokumentālā filma / movie 2015);
- Apmācības projektu un biznesa ideju izstrādē tekstila jomā / Project work & Lab.
Satikšanās ar vieslektori no Lielbritānijas Alessandru Lopez y Royo, zināma arī kā Alex Bruni, ir pētniece, rakstniece, 2 grāmatu autore un "sirmās modeles" (grey model) piemērs.
Viņa ir pazīstama ar savu pētniecisko darbu modes ilgtspējas jomā, īpaši pievēršoties migrantu un sociālās integrācijas jautājumiem caur modē balstītiem projektiem. Viņas grāmata "Sustainable Fashion, Migrants, Embroidery" (Ilgtspējīga mode, migranti, izšuvumi) aplūko kopienu veidotas darbnīcas, kurās migranti un vietējie iedzīvotāji sadarbojas, veicinot sociālo integrāciju un ilgtspējīgu modi.
Autore iedvesmoti stāsta par savu grāmatu saturu. Pētījumu par "solidaritātes darbnīcām" (ateliers solidaires) Itālijā un Marokā, kur migranti un vietējie iedzīvotāji sadarbojas izšūšanas un šūšanas aktivitātēs. Pētījums ir vērsts uz to, kā modes darbnīcas var veicināt sociālo iekļaušanu, ilgtspējīgu attīstību un migrantu integrāciju sabiedrībā.
Alex Bruni ir piedalījusies modes industrijas projektos, kas izaicina tradicionālos skaistuma standartus, koncentrējoties uz vecāka gadagājuma modeļu redzamību. Viņa strādā ar ideju, ka mode var pārstāvēt dažādas vecuma grupas un veicināt lielāku iekļaušanu industrijā.
Lopez y Royo apvieno savu akadēmisko pieredzi ar praktisko darbību, lai risinātu globālas problēmas, piemēram, migrantu sociālo integrāciju un modes ilgtspēju.
ATZIŅAS:
- Par tekstila atkritumu postošo ietekmi uz vidi ir vienlīdz atbildīgi kā ražotāji tā patērētāji.
- Dizaina un unikālās modes cīņa ar "ātrās modes" (fast fahion) agresīvo ietekmi uz sabiedrību un vidi.
- Meklēt un atrast vietējo dizainu, izcelt, radīt iespēju pārdot un popularizēt savu vietu un valsti.
- Katra vasts izceļas ar savu identitāti, kultūras specifiku un svarīgi to attīstīt, veidot kopienas, lai aktivizētu vietējo ražotāju ražotas ptodukcijas popularizēšanu, jo īpaši to, kurā tiek domāts par ilgtspēju.
- Skaistumam nav vecuma.
Satikšanās ar Francesca Laconici - Silente design radītāju. Pieredze un stāsts līdz biznesa idejai. Silente ir atklāts komforta un iztēles noslēpums, izsmalcināts čuksts, kas atvieglo ķermeni, sirdi un dvēseli.
Valkāt Silente apģērbu nozīmē uzņemt stāstu par tiem, kas rada, sajust tā enerģiju un turpināt veidot personiskas un neierobežotas pasaules, tūkstošs stāstu, kas tiek rakstīti un pārrakstīti, piešķirot dzīvību citiem stāstiem nepārtrauktā un bezgalīgā plūsmā, kas nepazīst īslaicīgus notikumus.
ATZIŅAS:
- Process ir mūžīgs, kvalitāte ir visaugstākā, produkcija ir amatnieciska, ierobežota, unikāla, īpaša.
- Grācija, harmonija un komforts; kā ejot no rīta savas mājas klusumā, viegliem un joprojām sapņainiem soļiem.
- Nebaidīties turpināt sapņot, un kaut maziem solīšiem ejot uz priekšu, var sapņus piepildīt.
- Brīnišķīgs stāsts par sava sapņa piepildīšanu un dzīvi, par sava dizaina izaugsmi un attīstību. Ētiskais dizains un rūpes par klienta sajūtām.
- Pērc mazāk, izvēlies gudrāk - ar ilgtspēju, vērtību un stāstu!
- Patiess stāsts par drošo Frančesku un viņas ceļu no izvēlēm, idejām, studijām līdz dzīvesveidam un biznesam. Meitene, kas ticēja sev, lai cik grūti bija iet pret tēva gribu.
Satikšanās ar četrām mākslas personībām. Dinamiska amatniecības - mākslas darbnīca CANEFIORI, kas atrodas Lečes vēsturiskajā centrā un kalpo kā vieta sadarbībai, radīšanai un kultūras apmaiņai. Tā veicina māksliniecisko izpausmi, izmantojot tēlotājmākslu, amatniecību un dizainu, vienlaikus popularizējot vietējās un senču metodes līdzās ilgtspējīgai praksei, izmantojot seminārus un darbnīcas.
Mākslinieki darbojas dažādās mākslas jomās - grafika, estampi, keramika, rotas, tekstils, mazā arhitektūra un tās formas. Radošās meistarklases...
ATZIŅAS:
- Radošo prasmju apgūšana un to integrēšana dzīvē ir pamats ilgstpējīgai modei.
- Apzināties saistību starp rokdarbiem un smadzeņu attīstību. Veicināt radošo aktivitāšu dažādību dažādos vecumos.
- Svarīgi kultūras mantojumu caur radošām prasmēm mākslās nodod no paaudzes paaudzē jau agrīnā vecumposmā, lai izvairītos no to pazušanas. Mūsdienu tendence - dažādu tehniku apvienošana, eksperimentēšana, lai radītu kādu ekskluzīvu mākslas darbu, ir pārsteidzoša.
- Mākslas un amatniecības saistība ar prāta attīstību un inteliģenci.
- Saglabāt un novērtēt profesionālās ievirzes izglītību bērniem un jauniešiem. Unikālas skolas, kas pastāv un darbojas tikai Latvijā.
Biznesa ideju un projektu diena, domnīca, ideju diskusija.
Apgūvām jaunas prasmes projektu izstrādē - mērķi, mērķgrupa, darbības, resursi, rezultāti, ko vēlamies sasniegt. Tīklošanās....jauni izaicinājumi...jauni partneri...projekti.
ATZIŅAS:
- Cilvēki ar katru gadu arvien vairāk domā par materiālu ilgtspējīgāku (atkārtotu) izmantošanu, lai samazinātu saražoto preču nonākšanu atkritumu kalnos.
- Noslēguma diskusija: par cilvēku izglītošanu atkritumu mazināšanā būtu svarīgs nosacījums, lai saglabātu planētu Zemi tīrāku.
- Apzināt problēmas modes industrijā, ģenerēt idejas, plānot to realizēšanu un sapņot par to īstenošanu.
- Saprast kam būtu jāmainās modes industrijā, ģenerēt idejas projektam, izplānot kā īstenot tās. Dažkārt ir jāpaskatās uz ilgtspējīgiem risinājumiem pasaulē, lai rastu ierosmi saviem piedāvājumiem, lai veidotu planētai saudzīgu nākotni. Un projektu rakstīšanas/attīstīšanas shēma, ko mums bija iespēja izbaudīt būs lielisks darba instruments ikdienas darbā ar jauniešiem.
- Ilgtspēja vidē, rīcībā, domās un darbos ir atslēga uz labāku nākotni.
The True Cost" (Patiesā cena)
Spēcīga un emocionāla dokumentālā filma, kas pēta "ātrās modes" (fast fashion) realitāti - aizkadra cilvēkus un vides katastrofu. Tā izgaismo strādnieku ekspluatāciju jaunattīstības valstīs un postošo ietekmi uz vidi, mudinot skatītājus pārdomāt savas attiecības ar apģērbu un patēriņu.
Tekstila nozare ir 2. (otrā) lielākā vides piesārņotāja uz planētas Zeme, tikai pēc naftas produktu industrijas.
ATZIŅAS:
- Ātrā mode ir kā aisbergs, kur virspusē ir tikai neliela daļa skaistuma, bet tā neredzamā daļa ir ar patiesi graujošu ietekmi uz vidi un cilvēci.
- Patiesā cena par ātro modi ir nežēlīga - cilvēku darbs drausmīgos apstākļos, garas darba stundas un zema atlīdzība par darbā pavadīto laiku (10€/mēnesī, 2€/dienā, atkarīgs no rūpnīcas un valsts), pat cilvēku nāves, ražojot tik, it kā pieprasīto, apģērbu.
- Rana Plaza rūpnīcas katastrofā mira 1134 cilvēki, ievainoti 2500 cilvēki.
- Ja mēs uz apģērba birkas lasītu, ka sastāvā un apģērba cenā ir gan asaras, gan nāve, gan bads, vai mēs to pirktu? Modes industrija ir kā tumšs ūdens, kur virspusē ir saules vizuļi un apakšā duļķe pilna ar drazām un asumiem. Pārsteidzoši atklātie video satrieca ikvienu dalībnieku un sāpināja līdz sirds dziļumiem, jo mūsu sajūta, ka šodien esmu stilīgi saģērbies patiesībā ir šausmu filmas rekvizīti. Par ātrās modes nodarīto ļaunumu ir jārunā tagad un skaļi, jo tas veido nospiedumu globālās vides kontekstā un ir ietekmējis cilvēku dzīves labklājību un veselību neatgriezeniski.
- Vērtīga filma par apģērba ražošanas industriju, tās postošo ietekmi uz pasauli, vidi un cilvēku likteņiem.
- Interesanta un pamācoša filma, parāda visai pasaulei, kā cieš tie, kuri ražo mūsu ikdienas preces. Tajā pašā laikā arī skumji redzēt, kā cilvēkiem ir jāstrādā tikai, lai pabarotu savu ģimeni, bet tajā pašā laikā tiek apdraudēta viņu dzīvība.
- Šī filma neatstās nevienu vienaldzīgu un liks padomāt un pārdomāt - pāriet no "ātrās modes" (fast fashion) pirkumiem uz apģērbu, kas radīts ar vērtību, stāstu, ilgtermiņu (slow fashion), kuru var nēsāt paaudzes.
Ilgtspēja mums seko ik uz soļa. Arī ielu mākslā ilgtspēja. Atkārtoti izmantojami materiāli.
Otrreizēja pārstrāde - riepas, alumīnijs, banneri - pārtop praktiskās skaistās lietās. Itālija
Itālija ir mākslas iespaidiem bagāta. Iedvesmoties, ieskatīties mākslinieku darbnīcās un klātienē satikt Galiano Lombardi. Radošums. Ilgtspēja. Māksla. Iespaidi. Mirkļi.


Comments