Kā neuzticēšanās un nedrošības sajūta veicina uzņēmību pret ekstrēmistu vēstījumiem

Projekts ARENAS (tulkojums latviešu valodā: Ekstrēmistu vēstījumu analīze un atbildes uz tiem) apvieno pētniekus, universitātes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un komunikācijas ekspertus no dažādām Eiropas valstīm, lai labāk izprastu, kā rodas, izplatās un ietekmē demokrātiskas sabiedrības ekstrēmistu vēstījumi. Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis Eiropa” finansētais projekts analizē pieaugošo polarizācijas, neuzticēšanās un sabiedrību šķeļošu vēstījumu ietekmi mūsdienu Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot nācijas, dzimumu līdztiesības un zinātnes jautājumiem.

ARENAS projekta ietvaros 4. darba pakotne bija veltīta psiholoģisko un sociālo faktoru izpētei, kas padara sabiedrību uzņēmīgāku pret ekstrēmistu vēstījumiem. Pētnieki no Latvijas, Spānijas, Francijas, Kipras, Somijas un citām Eiropas partnervalstīm kopīgi analizēja, kā politiskā neuzticēšanās, uztvertie sabiedrības apdraudējumi, ekonomiskā nedrošība, polarizācija un neuzticēšanās zinātnei ietekmē sabiedrības attieksmes un demokrātisko noturību. Pētījumā tika apvienoti starpvalstu aptauju dati un eksperimentālās metodes, veidojot vienu no visaptverošākajām analīzēm projekta ietvaros.

Pētījuma rezultāti liecina, ka uzņēmība pret ekstrēmistu vēstījumiem neveidojas viena faktora ietekmē. To ietekmē emociju, sociālās pieredzes, politiskās vides un komunikācijas ekosistēmu mijiedarbība. Pētījumā identificēti vairāki būtiski faktori, kas palielina uzņēmību pret polarizējošiem vēstījumiem:

Zema uzticēšanās institūcijām un demokrātiskajām sistēmām: pētījums apliecina, ka zemāka sabiedrības uzticēšanās institūcijām palielina atvērtību ekstrēmistu vēstījumiem, īpaši jautājumos, kas saistīti ar zinātni, sabiedrības veselību un demokrātiskajiem procesiem. Šī tendence īpaši izteikti novērota Francijā, Spānijā un Latvijā.

Sabiedrības apdraudējuma un nedrošības sajūta: iedzīvotāji, kuri izjuta draudus saistībā ar migrāciju, valsts drošību, ekonomisko nestabilitāti vai terorismu, daudz biežāk atbalstīja pret imigrāciju vērstus un polarizējošus vēstījumus visās analizētajās valstīs.

Ekonomiskā nedrošība un sociālā neapmierinātība: vairākās valstīs, īpaši Francijā, zemāki ienākumi un ekonomiskā nedrošība bija saistīta ar lielāku atbalstu ekstrēmistu vēstījumiem un augstāku neuzticēšanos institūcijām un politiskajai sistēmai.

Politiskā polarizācija un ekstrēmas politiskās pozīcijas: rezultāti apliecina, ka izteikta politiskā polarizācija palielina atbalstu ekstrēmistu vēstījumiem, īpaši respondentu vidū ar izteikti labējām politiskajām pozīcijām Spānijā un Latvijā, kā arī politiski radikālu grupu vidū Francijā.

Neuzticēšanās zinātnei un ekspertīzei: pētījums parāda, ka Spānijā un Francijā respondenti, kuri ticēja sazvērestības teorijām, piemēram, apgalvojumiem, ka Covid-19 vakcīnas satur izsekošanas mikroshēmas, vai kuri izrādīja zemu uzticēšanos veselības aprūpes institūcijām un zinātniskajām autoritātēm, biežāk atbalstīja ekstrēmistu vēstījumus par migrāciju, sabiedrības veselību un demokrātiskajām institūcijām.

Pētījums vienlaikus apliecina, ka vēsturiskā pieredze un katras valsts sociālais un politiskais konteksts joprojām būtiski ietekmē to, kā cilvēki uztver politiskos procesus un reaģē uz publiskajiem vēstījumiem dažādās Eiropas valstīs.

Kā norāda darba pakotnes vadītāja Rasma Pīpiķe no biedrības “Radošās Idejas”, starptautiskā sadarbība kļuva par vienu no vērtīgākajām projekta pieredzēm: “Tas bija izaicinošs, bet ļoti vērtīgs process – redzēt, cik atšķirīgi dažādi faktori ietekmē sabiedrību dažādās valstīs. Vēsturiskā pieredze joprojām būtiski ietekmē to, kā cilvēki uztver notikumus, institūcijas un politiskos vēstījumus, un šīs atšķirības tieši ietekmē cilvēku attieksmi un rīcību šodien.”

ARENAS projekts apliecina pierādījumos balstītas pētniecības nozīmi, lai izprastu polarizācijas un ekstrēmisma saknes Eiropā. Laikā, kad emocionāli uzlādēti vēstījumi arvien vairāk dominē tiešsaistes komunikācijā un sabiedriskajās debatēs, demokrātiskās noturības stiprināšanai nepieciešama dziļāka izpratne par psiholoģiskajiem, sociālajiem un vēsturiskajiem procesiem, kas veido mūsdienu sabiedrību, kā arī atbilstoši politiskie risinājumi.

Pētījums īstenots starptautiskā ARENAS konsorcija sadarbībā, apvienojot universitātes, pētniecības institūtus un nevalstiskās organizācijas no visas Eiropas. Latvijas dalību projektā koordinē biedrība “Radošās Idejas”.

Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. maija līdz 2027. gada 30. aprīlim ES programmas “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) ietvaros.

Publicēts: 2026. gada 8. maijā

Bilde ģenerēta, izmantojot mākslīgo intelektu