LAMPA 2024: “Es ticu mūsu spēkam!”

Domā lēni par zinātni uz Pasaules mazākās skatuves sarunu festivālā LAMPA 2024

2024. gada 5. un 6. jūlijā Latvijas Jauno zinātnieku apvienība (LJZA) piedalījās sarunu festivālā LAMPA ar pasākumu kopumu “Domā lēni”. Pētījumā par zinātnes patēriņu un sabiedrības līdzdalību Latvijā secināts, ka tikai 21% iedzīvotāju ir informēti par konkrētiem Latvijas zinātniekiem, bet 20% par Latvijas zinātnes sasniegumiem [1]. Tāpēc LJZA sociālās kampaņas mērķis bija veicināt sabiedrības interesi par zinātni un tajā notiekošajiem procesiem. Jaunajiem zinātniekiem reti tiek dota iespēja runāt par savu pētījumu, to saistību ar ikdienas dzīvi un skaidrot pētījumu ietekmi uz sabiedrībai svarīgiem procesiem. Idejas iniciatore un dzinējspēks ir LJZA biedre Rasma Pīpiķe. Pasākumā, sarunājoties ar astoņiem dažādu nozaru jaunajiem zinātniekiem, vēlējāmies noskaidrot, kā lēno domāšanu praktizē katrs no intervējamajiem, kā arī iedziļinājāmies dažādās zinātnes nozarēs.

Ko nozīmē “Domā lēni”?

Ideja par “Domā lēni” konceptu radās, diskutējot par vēstījumu, ko LJZA vēlas nodot sabiedrībai. Iedvesmojoties no psihologa un Nobela prēmijas laureāta ekonomikā (2002) Daniela Kānemana (Daniel Kahneman) grāmatas “Domā ātri, domā lēnām”, kurā viņš apraksta divas domāšanas sistēmas ‒ ātro jeb impulsīvo un intuitīvo un lēno jeb apzināto un stukturēto ‒, nonācām pie koncepta par “Domā lēni” kā vadmotīva izvēli.

“Clickbait” virsraksti un īsformāta teksta un video saturs sociālajos tīklos neļauj pilnvērtīgi uztvert informāciju, tomēr piesaista daudzu uzmanību. Mēs dzīvojam informācijas piesātinātā laikmetā, kurā varam piekļūt gan kvalitatīvam informācijas saturam, gan arī tikt pakļauti dezinformācijai un viltus ziņām. Lai arī ikdienas steigā un pienākumu daudzuma dēļ ne vienmēr esam spējīgi iedziļināties it visās aktualitātēs, ir būtiski, ka informāciju uzzinām no ticamiem avotiem, spējam to kritiski analizēt, kā arī ar veselīgu skepsi spējam paskatīties uz pašu viedokli par dažādiem jautājumiem.

Pasākuma atklāšanas runā LJZA valdes locekle Tatjana Pladere uzsvēra: “Mēs aicinām Jūs domāt par to, kā jūs domājat un kapēc tas ir būtiski. [..] Domāt lēni mācāmies arī zinātnē. Tas ir tas, ko mēs varam pārnest un pārņemt no zinātnes ikdienā ‒ domāt strukturēti un loģiski. Katrreiz, kad mums ir jauni dati vai jauna, oponējoša teorija, mums ir jāsaprot, kāpēc tā ir. [..] Lai to visu izdarītu, mums ir nepieciešama lēnā domāšana, iedziļināšanās, un tikai tad mēs varēsim saprast, kā tad ir patiesībā.”

Uz Pasaules mazākās skatuves tika intervēti:

Ilze Dimante, Agroresursu un ekonomikas institūta pētniece, slavenās un saliedētās pasaules kartupeļu cilvēku kopienas locekle;

Daniela Godiņa, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece un Ph.D. dabaszinātnēs,

Didzis Meļķis, pilsoņu iniciatīvas platformas ManaBalss.lv vadītājs un doktorants politikas zinātnēs,

Ingus Pērkons, zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks un Ph.D. ķīmijā,

Ilze Bērziņa, Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes cilvēktiesību pasniedzēja un doktorante sociālajās zinībās tiesību zinību apakšnozarē,

Oskars Teikmanis, Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks, doktorants datorzinātnēs un LJZA valdes loceklis,

Laura Ansone, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece un doktorante molekulārajā bioloģijā,

Alise Vītola, pētniece, projekts “ARENAS – Ekstrēmistu vēstījumu analīze un atbildes uz tiem”.

Alise Vītola par ekstrēmismu

Alise iepazīstināja ar metodēm, kādas pētnieki izmanto, lai analizētu ekstrēmisma izplatību un vēstījumus – sākot no tradicionālām iedzīvotāju aptaujām un beidzot ar iefiltrēšanos ekstrēmistu grupās sociālajos tīklos, piemērojot īpašu protokolu, lai pētnieki netiktu pakļauti vardarbības riskiem. Lai gan vairākums Latvijas iedzīvotāju sevi saista ar centrisko politisko virzienu, plaši pārstāvēti ir arī labējie uzskati, īpaši vīriešu vidū. Jaunieši ir vairāk kreisi orientēti, kamēr vecāki cilvēki biežāk atrodas centriski labējā flangā. Latvijā veiktā aptauja rāda, ka galēji labējo uzskatu piekritēji Latvijā kā galvenās problēmas norāda imigrāciju un ārējās drošības riskus, kamēr galēji kreiso uzskatu paudēji uztraucas par sociālo un ekonomisko nevienlīdzību. “Gan galēji labējās, gan galēji kreisās partijas kļūst populāras tad, kad iedzīvotāji saskaras ar augstu nevienlīdzību un zūd uzticība valsts institūcijām”, norādīja pētniece, velkot paralēles ar notikumiem, kas noveda pie nacistiskās partijas nākšanas pie varas novājinātajā stapkaru Vācijā. Pētījums par ekstrēmistu vēstījumiem Eiropā notiek programmas “Apvārsnis” projekta “ARENAS – Analysis of and Responses to Extremist Narratives” ietvaros.

Interviju ar Alisi skaties šeit.

Dalībniekus intervēja Rasma Pīpiķe un Linards Kalniņš.

Rasma ir dažādības vadības eksperte un Latvijas Pilsoniskās alianses dibinātāja, kas ir lielākā pilsoniskās sabiedrības organizāciju platforma Latvijā. Rasma šobrīd studē doktorantūrā, padziļinot savas zināšanas un izstrādājot pētījumu dažādības vadībā. Šai tēmai viņa ir veltījusi lielu daļu savas karjeras. Rasma ir arī programmas Apvārsnis Eiropa (Horizon Europe) projekta ARENAS pētniece un eksperte.

Linards ir pedagogs, mūziķis, publicists un datu zinātnieks, kurš tic, ka katrai labai idejai pienāk īstais brīdis tikt īstenotai. Viņš pasniedz akustiku, dzirdes uztveri un digitālos signālus Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī populārās mūzikas vēsturi LKA Kultūras koledžā. Linards vada kritiski analītisko raidījumu “Dziesmusvētku tīklos” un aktīvi raksta par mūziku portālā Satori un žurnālā Mūzikas Saule. Viņš ir arī aktīvs mūziķis un pamatskolas kora diriģents, kurš savieno cilvēkus ar mūzikas skaņām.

Pārpublicēts no Latvijas Jauno zinātnieku apvienības mājas lapas 2024. gada 24. augustā.

Pilns teksts lasāms šeit.

Vairāk par Sarunu festivālu LAMPA 2024 šeit.

24.08.2024.

ARENAS projekts ir Eiropas Komisijas programmas pētniecības un inovāciju jomā “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) (angļu valodā - Horizon Europe) finansēts projekts Nr. 101094731, pilnais nosaukums latviešu valodā: “ARENAS – ekstrēmistu vēstījumu analīze un atbildes uz tiem” un angļu valodā - "ARENAS - Analysis of and responses to extremist narratives."

ARENAS projekts ilgst četrus gadus (01.05.2023.-01.05.2027.) un ir veltīts ekstrēmistu vēstījumu atpazīšanai, detektēšanai un samazināšanai. ARENAS projektā strādā gan vēsturnieki, gan lingvisti, gan diskriminācijas, ētikas, politisko un sociālo jomu pētnieki, kuri projekta laikā veic vairākus nozīmīgus pētījumus vēstures, valodas, politikas, sabiedrības un mediju jomās. Projekta vadošās tēmas ietver dzimumu līdztiesību, nācijas konceptu un zinātni.

Projekta mājas lapa

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai autoru uzskatus, un Komisija nav atbildīga par jebkādu izmantošanu, ko var iegūt no tajā ietvertās informācijas.

The European Commission support for the production of this publication does not constitute an endorsement of the contents which reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

Foto: Sarunu festivāla LAMPA 2024 fotogrāfi Valdis Kauliņš, Juris Ross

Sanita Putniņa