Kā dzimumu vēstījumi veicina pretēju viedokļu sadursmi sabiedrībā

Attēls veidots izmantojot mākslīgo intelektu

Visā Eiropā debates par dzimumu līdztiesību arvien biežāk kļūst par daļu no plašākas politiskās viedokļu sadursmes. Tas, kas agrāk šķita atsevišķas domstarpības par feminismu, LGBTQI+ (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, kvīru, interseksuāļu un citu dzimumidentitāšu un seksuālo orientāciju kopienu) tiesībām vai dzimumu politiku, tagad cieši saistās ar neuzticēšanos institūcijām, pret imigrāciju vērstiem uzskatiem, sazvērestības teorijām un ekstrēmistiskiem vēstījumiem, kas izplatās tiešsaistē. Jaunais ARENAS projekta (Analysis of and Responses to Extremist Narratives – “Ekstrēmistu vēstījumu analīze un reakcijas uz tiem”) pētījums liecina, ka negatīva attieksme pret dzimumu līdztiesību ir viens no spēcīgākajiem faktoriem, kas prognozē uzņēmību pret ekstrēmistiskiem vēstījumiem Eiropā.

Pētījums tika veikts Kiprā, Francijā, Latvijā un Spānijā pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, laikā, kad pieauga politiskā aktivitāte, viedokļu atšķirības un tiešsaistes komunikācijas intensitāte. Aptaujās piedalījās vairāk nekā 6000 respondentu, vērtējot priekšstatus par demokrātiju, nacionālo identitāti, dzimumu līdztiesību, zinātni, migrāciju un uzticēšanos institūcijām.

Pētnieki secināja, ka dzimumu jautājumi kļuvuši par vienu no galvenajiem “kaujas laukiem”, kuros Eiropā izplatās ekstrēmistiski vēstījumi. Ziņojumā dzimums, nācija un zinātne identificēti kā trīs galvenās jomas, kurās polarizējoši vēstījumi arvien vairāk ietekmē sabiedrisko diskursu.

Vēstījumi neaprobežojas tikai ar dzimumu līdztiesības jautājumiem. Tie bieži sasaista bailes no sociālām pārmaiņām ar plašākām bažām par nacionālo identitāti, migrāciju, kultūras transformācijām un demokrātiskajām institūcijām. Pret dzimumu līdztiesību vērstie vēstījumi feminismu un LGBTQI+ tiesības nereti attēlo kā draudus tradicionālajām vērtībām, sociālajai saliedētībai vai nacionālajai identitātei, vienlaikus stiprinot “mēs pret viņiem” pasaules skatījumu, kas raksturīgs ekstrēmistiskai komunikācijai.

Pētījuma salīdzinošā pieeja rāda, ka dinamika dažādās valstīs izpaužas atšķirīgi, tomēr saglabā līdzīgus modeļus.

Francijā politiskā polarizācija, neuzticēšanās institūcijām un ekonomiskā nedrošība cieši saskaras ar negatīvu attieksmi pret dzimumu līdztiesību. Pētnieki novēroja, ka respondenti ar zemāku uzticēšanos institūcijām biežāk atbalsta vēstījumus, kas vērsti pret dzimumu līdztiesību, un izrāda lielāku skepsi pret demokrātiskām sistēmām un zinātnes autoritāti. Tajā pašā laikā debates par imigrāciju un nacionālo vienotību turpina pastiprināt emocionāli uzlādētus vēstījumus tiešsaistē un politiskajā diskursā.

Spānijā pētnieki identificēja pieaugošu “kultūrkaru” vēstījumu ietekmi uz feminismu, dzimumu tiesībām un identitātes politiku. Pētījuma rezultāti liecina, ka politiskais ekstrēmisms un sabiedrības apdraudējuma uztvere būtiski ietekmē uzņēmību pret pret-dzimumu vēstījumiem. Spānija kļuva arī par nozīmīgu valsti projekta eksperimentālajā pētījumā par sociālo mediju vidi un ekstrēmistisko komunikāciju.

Latvijā polarizāciju būtiski ietekmē vēsturiskā pieredze, identitātes politika un ģeopolitiskā jutība. Pētījuma rezultāti liecina, ka pret dzimumu līdztiesību vērsti vēstījumi biežāk rezonē ar respondentiem, kuriem ir labēji politiskie uzskati, augstāks reliģiozitātes līmenis un zemāka uzticēšanās institūcijām. Pētnieki uzsver arī to, ka identitātes robežas un ārējo draudu uztvere turpina ietekmēt iedzīvotāju reakciju uz demokrātiskām debatēm un publiskajiem vēstījumiem.

Kiprā īpaši izteikta ir saikne starp reliģiozitāti, nacionālo identitāti un politiskajiem uzskatiem. Ziņojums parāda, ka reliģiskā pārliecība un politiskā orientācija būtiski ietekmē attieksmi pret dzimumu līdztiesību un uzņēmību pret polarizējošiem vēstījumiem. Kipras piemērs uzsver arī to, kā drošības, identitātes un piederības jautājumi var pastiprināt emocionāli uzlādētu vēstījumu ietekmi.

Viens no nozīmīgākajiem ARENAS pētījuma secinājumiem attiecas uz digitālo platformu lomu viedokļu sadursmju pastiprināšanā. Pētnieki īstenoja eksperimentu, kurā dalībniekiem četras nedēļas tika lūgts pārtraukt sekot ekstrēmistiskiem sociālo mediju kontiem. Rezultāti uzrādīja izmērāmu antidemokrātisku uzskatu un radikalizācijas samazināšanos tiem dalībniekiem, kuri mazināja saskari ar ekstrēmistisku saturu tiešsaistē.

Pētījuma rezultāti pastiprina bažas par to, ka tiešsaistes vide veicina naidīguma, neuzticēšanās un polarizētas domāšanas normalizāciju. Ekstrēmistiski vēstījumi arvien biežāk balstās emocionāli piesātinātos stāstos, vienkāršotos skaidrojumos un binārā pretstatījumā starp “parastajiem cilvēkiem” un šķietamajiem ienaidniekiem vai “svešajiem”. Minētie komunikācijas modeļi ir īpaši efektīvi nenoteiktības, nedrošības un politisku konfliktu periodos.

ARENAS projekts uzsver, ka demokrātisko noturību nevar stiprināt tikai ar faktu pārbaudi vai regulējumu. Pētījuma rezultāti liecina, ka noturība ir atkarīga arī no uzticēšanās atjaunošanas demokrātiskajām institūcijām, iekļaujoša publiskā diskursa veicināšanas, zinātniskās pratības stiprināšanas, sociālās nedrošības mazināšanas un emocionālās dinamikas izpratnes, kas ļauj polarizējošiem vēstījumiem tik efektīvi izplatīties tiešsaistē.

Saskaņā ar biedrības “Radošās Idejas” pētnieces Alises Vītolas teikto: “Ekstrēmistiskie vēstījumi pasauli attēlo caur “mēs pret viņiem” sadalījumu, un šī polarizācija arvien vairāk atspoguļojas dzimumu jautājumos, kur debates par vienlīdzību, identitāti un tiesībām daudzās sabiedrībās ir kļuvušas par ideoloģisku cīņu lauku. Šādas tendences ne tikai kavē iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības attīstību, bet arī veicina diskriminējošu attieksmju normalizēšanos un cilvēktiesību vājināšanos, par kurām sabiedrība cīnījusies daudzus gadu desmitus.”

ARENAS pētījums parāda, ka ar dzimumu saistītā polarizācija Eiropas politikā vairs nav margināls jautājums. Tā ir cieši saistīta ar plašākām cīņām par demokrātiju, identitāti, uzticēšanos un sociālo saliedētību, padarot dzimumu jautājumus par būtisku aspektu, lai izprastu, kā ekstrēmistiski vēstījumi iegūst ietekmi mūsdienu Eiropā.

ARENAS Projekta mājas lapa

Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. maija līdz 2027. gada 30. aprīlim ES programmas “Apvārsnis Eiropa” (2021–2027) ietvaros.

Publicēts: 2026. gada 25. maijā